2014. gada augustā uzsāktās Krievijas atbildes sankcijas pret ES valstīm, t.sk. Latviju un Lietuvu radīs vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, tranzīta nozarei un veicinās bezdarbu abās pieminētajās valstīs. Šī attīstība liks pārskatīt līdzšinējās IKP pieauguma prognozes, koriģējot tās vidēji par 1 līdz 4 procentiem uz leju.

Viens no veidiem kā pārbaudīt sankciju ietekmi ir nebanku kredītu tirgus Lietuvā un Latvijā. Mazinoties iedzīvotāju rocībai daļa atrod citu darbu, daļa emigrē, bet vēl citi izvēlas ātros kredītus Latvijā (skat. crediti.lv) vai sms kreditas Lietuva (skat. sms-kreditas.lt). Abi šie finanšu pakalpojumi ir būtībā identiski, tikai Latvijā tie ir pieejami EUR valūtā, bet Lietuvā litos (Lt). Nebanku kreditoru izsniegto aizdevumu pieaugums liecina par iedzīvotāju ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Vienlaikus gan jāatzīst, ka arī ekonomikas augšupejas periodā vienmēr ir cilvēki, kuriem ātrie aizdevumi internetā liekas piemērota alternatīva, lai saņemtu finansējumu situācijās, kad steidzami vajag naudu. No otras puses, ir vairāk kā skaidrs, ka šī tendence ir vairāk izplatīta tieši ekonomikas lejupslīdes laikā.

Viens no nedaudzajiem ekspertiem, kas aicina valdību nezīmēt rožainas bildes ir R. Karnīte. Atšķirībā no ministru prezidentes L. Straujumas, Karnīte aicina sagatavot iedzīvotājus ļaunākajam scenārijam. Gadījumā, ja Krievijas ekonomisko sankciju apmērs būs mazāks nekā iepriekš paredzēts varēsim justies atviegloti, bet, ja tās būs smagas, tad iedzīvotāji vismaz būs sagatavoti šādam variantam.

Ko katrs no mums var darīt, lai pārdzīvotu sankcijas mierīgāk ?

Darba vieta un darba alga absolūti lielākajai daļai ir vienīgais ienākumu avots. Apstākļos, kad tā tiek zaudēta uzkrājumi nebaltai dienai, kas ļautu iztikt dažus mēnešus vai pusgadu ir tikai mazāk kā 10% Latvijas iedzīvotāju. Lietuvā šī situācija ir līdzīga, līdz ar to ir skaidrs, ka sabiedrības pašpalīdzības mehānismiem būs liela nozīme. Reālā dzīvē tas nozīmē, ka bagātākajiem būtu jāpalīdz ne tikai tuviniekiem vai draugiem, bet arī nepazīstamiem cilvēkiem. Tas mazinātu slogu uz valsts budžetu, spriedzi sabiedrībā, kā arī paveiktu to, ko Ekonomikas, Finanšu ministrijas nekādi nevarētu, t.i. mazinātu emigrācijas apmērus uz ārvalstīm.

Būtu naivi iedomāties, ka Krievija varētu pārtraukt ekonomikas embargo 1 gada laikā. Situācija Ukrainā pašlaik liecina, ka Krievija ir gatava uz pilnīgu ekonomikas izolāciju, lai tikai noturētu savu pozīciju – saglabātu Krimu un padarītu Ukrainu par darboties nespējīgu valsti. Personīgo finanšu jomā tas nozīmē, ka vizītes uz Krieviju būtu jāatceļ, bet jebkāda sadarbība biznesa jomā ar Krieviju būtu jāpārceļ uz vēlāku laiku vai no tās jāatsakās vispār. Biznesa partneri, kas nav prognozējami, bieži vien, ir sliktāki nekā biznesa partneru trūkums vispār. Pēdējā gadījumā tiek izveidots uzņēmums, bankā paņemts kredīts, bet vēlāk tas viss tiek zaudēts, jo partneris nav uzticams.

Šī ir tikai pirmā no publikācijām rakstu sērijā par Krievijas ekonomiku portāla Monetudienas.lv pētniecisko rakstu sērijā.